Hakerek Husi: Povu Maubere
Globalmente nasaun sira avansadu kontinua produz peskiza sira ho kualidade atu tulun problema, edukasaun ne’ebé frakamente la kondiz ho jerasaun sira foun atu aprende. Nasaun sira avansadu hanesan, Amerika, Japaun, China, Finlandia, Ingris lao dook liu ona ho sistema edukasaun ida ne’ebé avansadu loos. Nasaun sira ne’e uja modelu edukasaun ida orientasaun klaru la’ós hanesan iha Timor-Leste ka pais sira iha Azia konsumu.
Dadus Word Bank 2018 hatudu, rezulta kuaze 36 pursentu husi populasaun ho idade tinan 15 liu mak iha literasia funsionalmente, 27 pursentu mak semi-literadu, no 37 pursentu husi populasaun adultu mak totalmente la-literadu. Estimativa katak iha labarik liu 8.400 ne'ebé nunka iha asesu ba, ka labarik sira ne'ebé la kompleta, edukasaun primária, ho dadus ida ne’e bele análize katak politika governu la atinje objetividade mak loloos tuir planu estratejiku Nasionál ne’ebé iha tiha ona.
Nasaun sira avansadu, sira nia sistema edukasaun la ejiste fó valor ba estudante sira tanba, husi peskiza sira hatudu no dehan “ Mestre ida labele fó valor ba estudante tuir mestre nia kapasidade” ho ida ne’e sira nia sistema muda atu la fó valor ba estudante tuir hakarak.
Iha Timor-Leste politiku nia pozisaun ba responde problema edukasaun kiik loos, hodi-nune’e fó opresaun ba problema edukasaun atu bele hetan nia atinjimentu mak di’ak, orsamentu kada tinan ba seitór edukasaun ne’ebé la natoon, nune’e osan barak liu ba seitór sira la’ós produtivu hanesan selu, Asesor salariu vensimentu ba funsionariu sira ikus mai timor oan barak liu la preokupa atu hili dalan “ eskola” tanba relativamente depois de eskola hotu, aumenta numeru desempregu. Prespectiva ne’ebé realmente mosu iha sosiedade familia barak la importa atu oan sira ba eskola no atu aprende ou entaun ba eskola mas husik to’o iha Sekundaria de’it depois la kontinua tanba kestaun “ la’ós prioridade, ulun la iha, baruk, kestaun ekonomia fatór hirak ne’e mak dudu ema nia mentalidade hodi la kontinua eskola to’o remata.
Mezmu ita la iha dadus ida fixu kona-bá ema politiku ka ema lider nia oan sira eskola iha ne’ebé, nesesariamente sira nia oan la eskola iha Timor tanba problema sira hanesan, Kondisaun eskola, Livru, biblioteka, kapasidade profesores problema sira ne’e klaru katak ema lider nia oan la eskola iha timor no haruka sira nia oan ba eskola sira kualidade no avansadu loos.
Karater lideres barak sei nakonu klase sosiál ekonomia, hanehan povu kiik nia oan ho buat kiik hanesan seitór edukasaun, politiku barak la preokupa kona-bá sistema edukasaun sira iha timor, se hanesan ne’e tanba Sa politiku no klase ekonomia sira la investe makas atu hadia problema edukasaun iha timor?
Tuir loloos problema edukasaun iha timor konsumu Theoria Paulo Freire hanesan, Teoria Valor: Konesimentu no abilidade saida mak merese aprende? Saida mak objetivu edukasaun nian? Edukasaun tenke hasa'e estudante sira-nia konsiénsia hodi nune'e sira bele sai hanesan objetu, la'ós hanesan objetu. Ida ne'e halo liuhusi hanorin estudante sira atu hanoin demokrátiku no kontinua husu pergunta no halo signifikasaun husi hanoin kritiku kona-ba buat hotu ne'ebé sira aprende.
Teoria Natureza Umanu: Saida mak ema? Oinsa mak nia la hanesan ho espésie sira seluk? Saida mak limitasaun ba poténsia umanu? Ema nia abilidade atu halo planu no forma mundu ba sira-nia nesesidade iha futuru mak halo ema haketak husi animál sira. Ema barak ne'ebé hetan opresaun tenke aprende atu imajina dalan ne'ebé di'ak liu atu nune'e sira bele forma sira-nia futuru no nune'e sai ema barak liu.
Kuda ba ita mak buat ida-ne'ebé liu fali kuda ba ai-huun ka animál sira ne'ebé la hanesan ho ita, la bele foti sira-nia kresimentu rasik nu'udar objetu ba sira-nia preokupasaun. Ba ita, kresimentu mak prosesu ida-ne'ebé ita bele intervene. La iha espésie mak bele hetan pontu desizaun kona-ba kresimentu umanu.
Teoria Konesimentu: Konesimentu mak saida? Oinsa mak ida-ne'e la hanesan ho fiar? Saida mak sala? Lia-bosok saida deit? Konesimentu mak konstrusaun sosiál ida. Koñesimentu mak prosesu sosiál ida, ne'ebé ninia dimensaun individuál labele haluha ka bele mós devalora. Prosesu koñesimentu, ne'ebé envolve ema tomak ne'ebé iha konxiensia, sentimentu, emosaun, memória, afetadu, ne'ebé iha hanoin ne'ebé epistemolojiku ne'ebé laran-susar, ne'ebé foka ba objetu, envolve mós ema seluk ne'ebé iha kbiit atu hatene no laran-susar. Ida-nee simplesmente signifika katak relasaun ne'ebé hanaran "hanoin" la inklui iha relasaun ida-ne'ebé hanaran "hanoin subjetu - objetu ne'ebé bele hatene" tanba ne'e haluan ba subjetu hanoin seluk.
Husi theoria ne’e bele lori ita no hanoin hamutuk kontinua halo advokasia ba problema edukasaun iha Timor-Leste tanba selae tinan 10 mai tan problema edukasaun mak nafatin hanesan ne’e no ema politiku nia oan kontinua eskola iha nasaun sira avansadu.