![]() |
Foto: Suply |
Hakerek Nain: Francisco José de Almeida ( Qeqe)
Graduadu Universidade Oriental Timor Lorosa’e
Departamentu Komunikasaun Sosiál
Jornalista tenke hatene, didiak katak nia rasik bele iha “Prekonseitu” kona-bá asuntu ne’ebé nia halo reportajen no iha estereotipu kona-bá feto, seksualidade no violensia. Importante liu katak jornalista tenke haree assuntu husi prespetiva ne’ebé objetivu no bazeia ba faktu.
Konseptu prespectiva patriakál mak, prinsipiu ne’ebé, hahú no hare husi oklu “patrealis”, konsidera, iha sistema sociál pozisaun mane domina atividade funsionalmente no estruturadu iha familia. Konseptu “patrialis” ne’e rasik mak jestu mane nian, iha lideransa entre feto no labarik feto iha familia ho forma dinamika sociál. ( Goode 2007:18)
Entaun patriarkia mak sistema sosiál ida bazeia ba kultura, estrutura no relasaun favorese mane sira. Era globalizasaun ema hotu, luta makas atu-hodi reduz prespetiva sira desigual, katak “ Poder Mane Ass Liu Feto” Ho apoiu fator seluk hanesan, estereotipu, violénsia domestika, violénsia sexual, violénsia psikolojia no violénsia ekonomia, ne’ebé hanesan diskrimasaun boot liu hasoru ema nia direitu ka liberdade ne’ebé hatete tiha ona iha Konstituisaun da RDTL Artigu 17 no dekretu lei sira. Referensia hatudu, relasaun sosiál kontinua reforsa fali mane sira-nia pozisaun dominante no kontrolu, sistema relasaun sosiál ida-ne'e posibilidade ba violénsia entre mane no feto. Variaun husi perspetiva ida-ne'e hanoin katak iha aumentu iha abuzu feen nian tanba parsialmente família patriarkál nia podér tun no, liu-liu, feto barak liu tama iha forsa traballu. Ida-nee ameasa moris-hias orden sosiál kapitalista nian tanba lakon kontrolu ba feto sira-nia podér traballu.
Prespetiva patricál ne’e orientasaun kulturál no instituisionalmente, la’os orientasaun komunidade media ka entidade estadu sira, tanba konseptu kultura beila sira nian uluk, entaun presisa luta mak koletivu liu, entre entidade estadu no komunidade midia atu apoia ba kobertura sira ho orientasaun sira mak “sensivel Jeneru” kobertura barak balansu entre feto no mane nune’e mós la uja maluk feto sai target ba titulu nutisia sira.
![]() |
foto: Suply |
Loloos saida mak, jornalista no ekipa redasaun halo, atu-hodi fó espasu “igual” mak feto la’ós objectu ba reportajen violensia sira, no labele faan titulu notisia ne’ebé mak, interese de’it ba osan, (Negosiu) maibé notisia ne’e rasik la interesante. Tanba ne’e prespetiva patrikál ou entaun estereotipu objetu ba produtu jurnalistiku, entaun jornalista presisa iha koiñesimentu no kapasidade atu analiza ka fó espasu“igual” ba direitu feto no mane, hodi reduz desigualdade muda prespetiva patriacál ba prespectiva “ Jender Reporting”. Sitasaun balun husi públikasaun Jornál antes ne’e hatudu titulu sira sempre ho bias jender exemplo sira mak hanesan“ Obriga Laen Feen Matan Bubu” “Tata Hasan Feen Lori Laen Ba Tribunál” “Buka Gostu Feto Balun Soe Bebe” titulu notisia sira ne’e bele nota katak prespektiva patrikál mane nafatin iha “poder ass” liu domina feto nune’e mós produtu jurnalizmu sempre Bias jender tanba fatór husi redasaun ne’ebé la iha orientasaun klaru ba jornalista sira bainhira hala’o kobertura sensivel ba jeneru, ikus mai uja feto sai objeitu ba tarjetu nudar, negosiu ka públicidade sira ne’ebé la representa lei sira mak estadu iha no luta naruk ne’ebé sosiedade internasionál no estadu rasik halo.
Violensia bazeia ba jéneru mak, violénsia ne’ebé halo ba ema tanba ninia jenéru, violensia ne’e bele fiziku emosionál sexual ,ekonomia ka kulturál ( Livru matadalan jornalista violénsia bazéia ba jénéru 2022:11) defenisaun seluk ne’ebé ita bele komprrende mak, Violensia bele akontese ho forma fízika ka naun- fízika no bele estraga ema. Poriezemplu violensia hanesan baku ema oho-ema ka halo kanek ema nia isin violénsia naun fizika inklui psikolojia hanesan halo taúk ema ka ameasa no bele estraga ema.
Husi situasaun ne’e hotu ita bele haree Desigualdade ninia ramo sira hanesan, desigualdade social, deigualdade jeneru,desigualdade racial, desigualdade casta, desigualdade etaria, desigualdade clases, no deigualdade saude, ne’e realidade ne’ebé akontese iha Timor- Leste entaun husi parte sira ne’e mak fó prejuizu ba poder sira mezmu ezersisu lubuk ida atu reduz desigualdade mak akontese.
Violensia bazeia ba jeneru mak termu jerál ne’ebé ema bainbain utiliza barak hanesan ita haree iha dokumentu sira internasionál nian, mas komunidade barak hanoin hela katak VBJ ne’e problema bainbain ida, entaun bainhira maluk feto sira hetan sofrimentu sira la hato’o ba entidade estadu ou pessoa ida atu bele hetan justica ka resolve ho dalan legal.
Referensia: Matadalan Jornalista Resportajen sensivel jeneru 2022